Nesen noskatījos dokumentālo filmu “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” (lieliska filma, ļoti iesaku). Tur, paralēli pārējiem runātājiem, kāds jaunietis par Daugavpili teica: “Atnāks TVNET un uzrakstīs foršu rakstu, un tad pēc divām nedēļām KLIKā iznāks pieci raksti, kas iznīcina visu labo, kas notiek Daugavpilī.”
Šis lika aizdomāties, jo, ko tur liegties, – gan jau šīs nepatīkamās izjūtas daugavpilietim ar saviem rakstiem sagādāju tieši es. Iemetu aci savos pierakstos, un tik tiešām – par Daugavpili esmu rakstījis trīs reizes (“Vai Daugavpils vispār ir Latvija?”, “Demokrātija ir pārvērtēta”, “Dieva tēva, dēla un svētā dindāļa vārdā”).
Lai arī Daugavpili neizcēlu pašā jaukākajā gaismā, visu rakstu vienojošais elements bija nevis šī pilsēta kā slikta vieta, bet gan tas, ka to vada Latvijai ne pārāk lojālu iespaidu atstājošs Georga lentīšu fans, kurš drīzāk varētu būt mērs kādai no pilsētām, kas atrodas vismaz 140 kilometrus ziemeļaustrumu virzienā no otrās lielākās Latvijas pilsētas.