Karš Ukrainā ir būtiski mainījis drošības situāciju Baltijas jūras reģionā. Krievijas brutālā kara sākumā Rietumvalstīs ne reizi vien izskanēja brīdinājumi, ka “Baltijas valstis būs nākamās”. Kā šī situācija ir mainījusi uzņēmējdarbības klimatu Baltijā? Vai Zviedrijas potenciālā iestāšanās NATO arī atstās ietekmi uz biznesu? Par to plašāk intervijā tiešsaistes žurnālam Klik stāstīja SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons.

Starp Baltijas valstīm un Zviedriju var savilkt vairākas paralēles. Pašreizējā situācijā uzņēmumiem pagājušajā gadā bija nelabvēlīgākie apstākļi izaugsmei kopš 2014. gada. Tas vairāk attiecas uz Igauniju un Latviju, tomēr interesanti, ka Lietuvā noskaņojums ir mazliet labāks.

Var redzēt, ka Latvijas kompānijas daudz investē digitalizācijā, kā arī cenšas optimizēt izdevumus un naudas plūsmu. Līdzīga situācija ir arī Zviedrijā, kur liela nozīme ir ekonomikas attīstībai un digitalizācijai. Latvijas uzņēmumi, kam ir brīvi naudas līdzekļi, nelabprāt investē ārvalstīs – vien 6% investē uzņēmumos ārpus valsts. Ir redzams lielāks fokuss uz vietējo tirgu. Salīdzinājumam – Zviedrijā un Igaunijā 12% uzņēmumu investē ārvalstīs.

“Tāpat jāatceras par to, ka liela daļa uzņēmumu brīvos līdzekļus izmanto parādu dzēšanai. Vēl viens faktors – algu palielinājums un jaunu darbinieku meklēšana. Pašlaik redzam, ka nopietnu lomu spēlē augstā inflācija, kas arī ietekmē algu jautājumu,” pauž Larsons.

Galvenās bažas Baltijas reģionā ir ģeopolitiskie satricinājumi. Tas pats attiecas arī uz inflācijas pieaugumu un augošajām dzīves izmaksām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X