Iekšlietu ministrs: Par Grevcovas atrašanos Saeimā var pateikties JKP un Jurašam (3)

- Nupat intervijā "Rīta Panorāmā" atzināt, ka pašlaik likumā nav atrunāts, kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas pasu turētājiem, kuri nespēs pagarināt uzturēšanās atļauju Latvijā. Kāds ir jūsu rosinājums?

Ja pavisam īsi, tad vajadzētu izretināt to sastrēgumu, kas varētu pēc 1.septembra izveidoties. Īpaši attiecībā uz tālākajām darbībām. Vispirms jāsaprot, ka runa ir par cilvēkiem, kuri izvēlējās Krievijas pensijas, atsakoties no pastāvīgās uzturēšanās atļaujām (PUA), kas viņiem Latvijā bija. Šo cilvēku profils – pārsvarā vecumā no 60 līdz 70 gadiem, bet skaits – 17 000. Kopā tādu ir aptuveni 25 000, bet tiem, kas ir vecāki par 75 gadiem, nav nekas jākārto. Šobrīd spēkā esošais likums paredz to, ka viņiem visiem līdz 1.septembrim ir jānokārto latviešu valodas eksāmens, kas ir normāla prasība, lai dabūtu PUA, tāda ir arī citās valstīs. Taču faktiski šis termiņš tiek saspiests vienā dienā. Līdz ar to mums ir bažas. 1.septembrī, neatkarīgi no tā, nokārtojuši vai nenokārtojuši valodas eksāmenu, viņiem ir jāiesniedz dokumenti PMLP nākamā soļa īstenošanai, kam likumā noteiktie termiņi ir salīdzinoši īsi – ilgākais līdz gadam, ja ir būtisks pamats. Tātad līdz ar to veidotos rindas, neziņa, faktiski – haoss.

Savukārt mūsu piedāvājums ir rindas izretināt. Tātad šogad PUA termiņš beidzas aptuveni 4000 personām, un mēs nezinām, vai viņi visi būs nokārtojuši valodas eksāmenu. Ja cilvēks nebūs nokārtojis valodas eksāmenu, tad gada laikā viņš vēl tiek pārbaudīts, viņam ir iespēja lūgt termiņuzturēšanās atļauju, ja ir viņam radinieki Latvijas pilsoņi, noteikti kāds arī prasīs uzturēšanās atļauju saistībā ar humāniem apsvērumiem. Protams, var būt arī pārsūdzēšanas. Ja tomēr gala lēmums būs noraidošs, tad viņi tiks lūgti atstāt valsti. Taču, tā kā liela daļa no viņiem ir dzimuši Latvijā, pašreiz spēkā esošajā likumā nav atrunāts, kā tas notiktu.

- Vai likumā ir atrunāts, ka viņiem vēl ir gads šīm darbībām, ko minējāt?

To, ka pēc 1.septembra vēl ir gads, nosaka cita likumdošana. Ir viens mēnesis; ja to nevar izdarīt mēneša laikā, tad ir pagarinājumi līdz gadam.

Prasībām par valodas zināšanām tādām arī ir jāpaliek, bet mūsu bažas ir tieši par tālāko izpildes mehānismu. Mūsuprāt, tas pilnīgi noteikti jātaisa saprotams. Ja ārpusē veidosies rindas, cilvēkiem būs neziņa, un tas ir Latvijas drošības jautājums. Mēs pilnīgi noteikti pievērsīsim pasaules uzmanību. Vai tas šajā gadījumā nepieciešams? Domāju, ka nē. Izšķiršanās šobrīd ir gan koalīcijai, gan Saeimai. Koalīcijā nedomāju, ka Nacionālā apvienība piekāpsies, viņiem ir pavisam citi uzstādījumi. Tāpēc trešdien Saeimas komisijā tiks šis jautājums izskatīts, lai Saeima pilnā spektrā izvērtē, kā rīkoties tālāk.

- Tad, kad šis likums tika pieņemts, neviens necēla trauksmi, ka būs problēmas ar tā izpildi?