Tā bija balle, par kuru runāja visi! Tā tolaik bija vieta, kur gan sevi parādīt, gan citus apskatīt un pēcāk sulīgi aprunāt. Visiem bija sapnis tur nokļūt vai vismaz pabāzt degungalu pa durvju šķirbu, jo kur gan vēl vienuviet varēja satikt visas Latvijas prominences jeb sabiedrības krējumu ar preses karaļu - Antonu un Emīlijas Benjamiņiem priekšgalā! Kur vēl varēja pacelt glāzi attālināti pret Latvijas prezidentu, uzsist uz pleca kādam miljonāram vai dāmu istabā degunu pūderēt līdzās Aspazijai? Iesmiet par apkārt notiekošo kopā ar Jāni Jaunsudrabiņu vai padzerties kārtīgi liķierīti kopā ar Andreju Upīti? Ļausim ielūkoties arī jums šīs balles aizkulisēs, kur "aizskrien ātri balles nakts - skūpsts pat lāga nava zagts! Vīrs klūp mājup pagulēt, sievai tīk vēl pastellēt!"

Tā kā pirmā Preses balle izdevās, radot prieku gan organizētājiem, gan dalībniekiem, tika nolemts to turpmāk rīkot katru gadu. Preses balles organizēja vērienīgi – speciāli dekorēja telpas, pieaicinot labākos māksliniekus, sagatavoja un nodrukāja ballei veltītus izdevumus (piemēram, “Preses Balles Vēstnesis”, “Preses Balles Spogulis” u.c.), savāca ziedojumus loterijai, aicināja uzstāties operas solistus un aktierus.

Par Preses ballēm vēstīja arī tā laika periodika; atmiņas, fotogrāfijas un dažādas piemiņas lietas no Preses ballēm glabājās arī muzeju kolekcijās. Tās tagad ir liecības tam, cik ātri latviešu sabiedrība 20. gadsimta 20.–30. gados iemācījās aristokrātiskas manieres, gaumi un dzīvesstilu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X