Ja vēl pirms 10–20 gadiem neskaitāmos uzņēmumos 23. februārī pilnīgi nenosodīti tika atzīmēta tā saucamā “vīriešu diena”, tad šobrīd diemžēl joprojām ir cilvēki un uzņēmumi, kuri kaut ko nav sapratuši. Šobrīd svinēt pašiem vai piedāvāt citiem kādus šai dienai īpaši veltītus produktus vai akcijas ir tas pats, kas aplaudēt izvarotāju armijai.
Jā, lūk, bija laiks, kad arī manā bijušajā darbā šajā dienā birojā mēdza parādīties ķilavmaizes ar degvīnu. Bija tāda kā nerakstīta vienošanās, ka tad, ja februāra nogalē kaut kas svinīgs netiks sarīkots uzņēmuma vīriešiem, tad pēc tam 8. martā neko var negaidīt arī dāmas.
Tomēr šis padomju laika relikts tika diezgan savlaicīgi izravēts. Laiks gāja uz priekšu un visi saprata, ka ir diezgan stulbi un absurdi cildināt okupantu armijas gadadienu. Tās pašas armijas, kura mūs nīcināja, okupēja un izsūtīja.