Putina dvēselē esot dziļa trauma par to, ka kāds cits (citas valstis un tautas) jūtas un ir labākas, bagātākas un citādākas nekā krievu līdera ideāls – viņa dzimtene Krievija diktatora vadībā. Viņam nepatīk, ka pasaulē eksistē spēcīgākas valstis. Citur dzīvo laimīgāki un veiksmīgāki cilvēki. Tas neesot taisnīgi. 2021.gadā kādā publikācijā Putins esot atzinis: „Dzīvē laimes vispār nav. Visa mūsu pasaule ir netaisns veidojums, kurā vienīgais izdzīvošanas veids ir cīņa, kauja un pretspēka iznīcināšana.“ Viņa nostāja ir skumjas un aizvainojums, precīzāk - upura (cietēja) sajūta par to, ka citiem klājas labāk. Šo „resentimentu“ jeb aizvainojuma sajūtu (krieviski - obida) viņam ir izdevies uztiept krievu masai, kas Putina iespaidā kļuvuši par tautu, kas lielā mērā atgādina izlutinātu bērnu, kuram nekas šajā pasaulē nav pa prātam, jo visi dara pāri. Par to vajag sašust, justies sarūgtinātam un atriebties. Proti – karot pret visiem, kas ir citādāki vai domā savādāk nekā šodienas krievu patriots. Aizvainojuma sajūta ir lipīga un spēcīga lieta. Spēj gāzt pat neloģiskus kalnus, ja tiek iedarbināta prasmīgi.