Iztēlojieties situāciju, kad uz kādu pilsētu dodas strādāt milzīgs daudzums iedzīvotāju no citām pilsētām. Viņi izmanto šīs pilsētas infrastruktūru, bet nopelnītos nodokļus aizved prom uz pilsētām, kurās ir deklarējušies. It kā ar to vēl nebūtu pietiekami, šai te pašai pilsētai ik gadu par kaut ko vēl jāpiemaksā visām pārējām iebraukušo darbaļaužu mītnespilsētām pamatīgas naudas summas. Aptuveni tā šobrīd izskatās Rīga un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds.
Lieliskais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums jaunajā redakcijā stājās spēkā 2015. gadā, un tā mērķis ir, “ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā”. Respektīvi – atņemt naudu turīgākajām pašvaldībām, lai atdotu it kā nabadzīgākajām. Šis likums principā ir kā tāds Robins Huds.
Pat ja sākumā varētu šķist laba ideja finansiāli atbalstīt nabadzīgākās pašvaldības, realitāte izskatās pat nedaudz komiski.
Proti – finanšu izlīdzināšanas pamatdoma ir piešķirt papildu līdzekļus pašvaldībām, kas netiek galā ar savām pamatfunkcijām (piemēram, ūdensapgāde, apkure, kanalizācija, ceļu uzturēšana, atkritumu izvešana). Ir burtiski pāris pašvaldības, kurām naudu atņem, bet to saņem pilnīgi visas pārējās, ieskaitot tādas pilsēteles kā Ventspils, Liepāja, Sigulda, Ogre, Rēzekne, Jelgava un citas.