FOTO ⟩ Darbs attālināti no Vjetnamas: Āzijas skarbā atklātība, likstas ar policiju un komunisma ēna (1)

Hojanas vecpilsēta vakarā. Foto: No privātā arhīva/Kārlis Melngalvis
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Janvārī rakstīju, ka šajā ziemā esmu nolēmis strādāt attālināti no Āzijas valstīm. Pirmā pietura uz vienu mēnesi bija krāšņā Taizemes ziemeļu pilsēta Čhīanmai, kas tiek uzskatīta par vienu no populārākajām "digitālo klejotāju" pilsētām pasaulē. Pēc Čhīanmai nolēmu doties nezināmajā - dzīvot vairāk nekā divus mēnešus Vjetnamā. Valsts, kas ir iecienīta īstiem Āzijas gardēžiem, bet kāda tā ir no "digitālo klejotāju" perspektīvas?

Garais ceļš līdz pirmajām "mājām" Vjetnamā

Jāsaka godīgi - par Vjetnamu zināju tikai diezgan vispārīgi. Man šī valsts pirms ceļojuma asociējās ar slavenajām konusa cepurēm ("non la"), Vjetnamas karu (ko paši vjetnamieši sauc par Pretošanās karu pret Ameriku) un neparastiem ēdieniem. Arī manai dzīvesbiedrei, kura ceļo kopā ar mani, zināšanas par šo Āzijas valsti bija virspusējas.

Internetā var atrast kaudzi informācijas un "YouTube" video par attālinātu darbu no Indonēzijas (konkrētāk - Bali), dažādām Taizemes vietām (ko pats piedzīvoju novembrī), Singapūras, tostarp vairāki latvieši par to raksta soctīklos. Tomēr par attālinātu darbu Vjetnamā informācija bija skopa.

Ja mēs dotos klasiskā ceļojumā uz Vjetnamu, tad tas varbūt liktos mazsvarīgi un būtu, iespējams, romantiski divatā braukt nezināmajā pretī piedzīvojumiem. Tomēr no attālinātās strādāšanas perspektīvas ir citādāk - ir vajadzīga sava veida stabilitāte, drošība un priekšizpēte.

Lai būtu ne tikai labi apstākļi strādāšanai, dzīvošanai, bet arī Vjetnamas "labumu" izpētei - dabas un vietējās kultūras tuvums. Tāpēc pirms ceļojuma cītīgi skatījāmies, kur palikt divus mēnešus Vjetnamā. Beigās gan nolēmām, ka paņemsim visdrošāko variantu - trīs pilsētas.

Vjetnama varbūt platības ziņā atbilst Eiropas lielvalstij, taču tā ir gara un izstiepta kā paresns, saliecies bambuss. Tajā ir vairāk nekā 97 miljoni iedzīvotāju. Lai aizbrauktu no valsts ziemeļiem uz dienvidiem, jāmēro vairāk nekā 2000 kilometru.

Vjetnamas valsts apmēri salīdzinājumā ar Eiropu.
Vjetnamas valsts apmēri salīdzinājumā ar Eiropu. Foto: www.thetruesize.com/Ekrānuzņēmums

Tieši šā iemesla dēļ lielākā daļa ceļotāju sāk Vjetnamas iepazīšanu no viena vai otra gala, tālāk pārvietojoties ar vilcieniem, [nakts] autobusiem vai aviokompānijām. Interesanti, ka atsevišķas aviokompānijas, piemēram, "Vietjet Air" Vjetnamā piedāvā iekšzemes lidojumus, kas dažkārt ir lētāki par braucieniem ar vilcienu vai pat autobusu uz to pašu galamērķi.

Bija pienācis novembra vidus - noslēgums mūsu Taizemes ziemeļu piedzīvojumam, kā arī divu nedēļu garā atvaļinājuma sākums. Vispirms vienu nedēļu pavadījām Kambodžā, kas likās daudzšķautņainākā Āzijas valsts, kādā ir būts, taču to varbūt citu reizi aprakstīšu. Pēc tam - novembra beigās - lidojums no Kambodžas galvaspilsētas Pnompeņas uz Vjetnamas galvaspilsētu Hanoju. Man bija palikusi vēl viena atvaļinājuma nedēļa. Skatoties, ko vienas brīvas nedēļas laikā apskatīt Vjetnamas ziemeļos (neskaitot Hanoju), mēs saprotam, ka būs vien kaut kas jāizlaiž no skaistākajiem apskates objektiem. Tika "izbalsots" ainaviskais ziemeļu maršruts "Hi Giang", ko ar motociklu vidēji veic četrās dienās, braucot netālu no Ķīnas robežas gar pasakainām kalnu ainavām. Tā vietā nolēmām pēc ielidošanas Hanojas lidostā uzreiz ar nakts autobusu pa taisno braukt uz Tonkinas Alpos esošo Sapu, lai izbaudītu Dienvidaustrumāzijas ziemeļu kalnu burvību.

Guļamautobusā Sapa–Hanoja.
Guļamautobusā Sapa–Hanoja. Foto: No privātā arhīva/Kārlis Melngalvis

Nakts autobusi Āzijā, tostarp Vjetnamā, ir atsevišķs vesels piedzīvojums. Guļamautobuss, kurā var laiski izstiepties guļus savā kabīnē. Tiesa gan, ne pārāk piemērots gara auguma cilvēkiem. 

Jāņem arī vērā, ka internetā redzamās bildes ar autobusa interjeru varētu būt novecojušas un tajā redzamā tehnika un sēdvietu stāvoklis, maigi izsakoties, nolietots. To mēs pārbaudījām uz savas ādas.

Iebraucām Sapā ap plkst. 4.00 naktī un miegaini uzreiz devāmies uz viesnīcu reģistrēties. Nakts "iečekošanās" šeit ir ierasta prakse, tāpēc mums reģistratūrā atstāta atslēga un tik jādodas pa taisno gulēt.

Nekā nebija! Ieejot istabiņā, kuras durvis bija jau atvērtas, saožam netīkamu smaku. Pēc tam ieraugām, ka uz smuki saklātās gultas vīd ekskrementi.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu