/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Kamēr vieniem līdz ar pieaugušajām izmaksām ir bail tikt atlaistiem, tikmēr citi meklē labāk apmaksātu darbu. Pielāgojoties situācijai, mainās arī darba devēju pieejas darbinieku meklēšanā un noturēšanā. Taču kurš Latvijas darba tirgū ir noteicējs - darba devējs vai ņēmējs? Personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK vērtē, vai darba devēju prasības ir adekvātas un cik daudz darba meklētāju sūta pieteikumus visiem pēc kārtas, kā arī prognozē, vai šogad varētu kāpt algas un cik gatavi jaunieši ir darba tirgum.
- Pēdējā laikā daudz tiek runāts par dzimumu līdztiesību, eidžismu u.tml. Vai var novērot, ka arī Latvijas darba vidē uzlabojas situācija?
Es teiktu, ka situācija uzlabojas. Tostarp tādēļ, ka ir darbaspēka trūkums un uzņēmumi cenšas veidot iekļaujošāku darba vidi. Ja runājam dzimumu kontekstā, tad jāatzīst, ka joprojām ir stereotipi par vakancēm, kas ir tieši sievietēm piemērotas vai tādām, kur klasiski vairāk vīrieši nodarbināti.
Uzskatu, ja ir darbaspēka trūkums kādā no profesijām, tad stereotipu atmešana un potenciālo darbinieku mērķauditorijas palielināšana, ņemot vērā to, ka profesionalitātei nav saistības ar dzimumu, ir labs risinājums vakanču aizpildīšanai. Te, protams, ir jautājums, vai paši pretējā dzimuma pārstāvji grib startēt profesijās, kurās klasiski vairāk ir otra dzimuma pārstāvju. Labu attīstību varam redzēt IT jomā, kur aizvien vairāk darbu uzsāk sievietes. Stereotipus ir grūti mainīt, bet uzņēmumi strādā tajā virzienā, it īpaši lielie uzņēmumi, kuriem ir svarīgi korporatīvās pārvaldības principi. Tur tiek risināti jautājumi gan par dzimumu līdztiesību, gan arī par vienlīdzīgu atalgojumu.