Pēdējās dienas Tbilisi ielas plosījuši protesti, kuros demonstranti, apbruņojušies ar ES un Gruzijas karogiem, pauda savu nostāju pret «ārvalstu aģentu likumu» jeb «Krievijas likumu». Kas noticis ar eiropeisko Kaukāza pērli, kuru iepriekš uzskatīja par ES centīgāko skolnieci? 2022. gada nogalē veikta aptauja vēsta, ka 85% no respondentiem Gruzijā atbalsta pievienošanos ES. Aptuveni tāds pats skaitlis atbalsta arī pievienošanos NATO. Taču tikai 15% uzticas esošajai valdībai, kuru vada «Gruzijas sapnis» – oligarha Bidzinas Ivanišvili dibināta partija, kas ārēji uztur eiropeisku kursu un liberālu politiku. Taču aiz šīs fasādes slēpjas Ivanišvili vīti korupcijas un nepotisma tīkli. 

Gruzijas iekšpolitikā lielu lomu spēlē personības. Arī Saakašvili, lai arī tagad kļuvis par politiski ieslodzīto, nekavējās izmantot savu ietekmi, lai panāktu interešu īstenošanu. Viņa kritiķi aktīvi norādīja uz Saakašvili autoritārajām ambīcijām. Diemžēl, līdzīgu sistēmu tagad cenšas ieviest arī Ivanišvili. Transparency International apgalvo, ka, paralēli oficiālajām valsts institūcijām, Gruzijā pastāv neformāla pārvaldes sistēma, kuru vada Ivanišvili. Viņam lojāli grupējumi iefiltrējušies Gruzijas tieslietu sitēmā un likuma varas struktūrās. Parlaments zaudējis savu ietekmi valsts politikā un pilda tikai formālas funkcijas, kas atbilst viņa interesēm. Vienlaikus valsts resursi tiek izlietoti šauru grupējumu interesēs, Gruzijas demokrātisko sistēmu pārvēlšot par kleptokāriju.

Diemžēl, korumpētais režīms Gruzijā iedragājis arī sabierības saikni ar valsti. Sabiedrība neuzticas valdībai. Turklāt 2022. gada nogalē veikta sabiedriskā viedokļa aptuajas liecina, ka gruzīni ir apjukuši. Par ienaidniekiem tiek uzskatīti visi – politiķi, valsts amatpersonas, Krievija, Gruzijas mediji, valsts ekonomiskā sistēma un citi elementi. Ņemot vērā arī Gruzijas opozīcijas sašķeltību, šobrīd vienota vadmotīva, lai pretotos «Gruzijas sapņa» varas monopolam, nav.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X