Harijs Sūna – mūžam jaunais simtgadnieks

Brigita Čikste
, Harija Sūnas studente, Salaspils deju kolektīva "Ūsa" vadītāja
CopyDraugiem X Whatsapp
Harijs Sūna ap 1960. gadu
Harijs Sūna ap 1960. gadu Foto: No personīgā arhīva

Pirmajam latviešu horeogrāfam-zinātniekam, pedagogam un dejas kritiķim Harijam Sūnam šodien apritētu 100. Sūna bijis PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. VII-XI Latvijas Deju svētku virsvadītājs, XII Deju svētku Goda virsvadītājs. Seškārtējs Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku virsvadītājs. Horeogrāfa mūžs aizsācies 1923. gadā Siguldas pagastā, bet noslēdzies 1999. gadā Jūrmalā.

Atceros Hariju Sūnu kā jau iesirmu, taču staltu, mūžam straujā gaitā kustīgu vīru, Konservatorijas pasniedzēju, Deju svētku virsvadītāju, dažādu deju konkursu žūriju locekli ar vienmēr degošām acīm, straujiem žestiem, kaismīgu runas veidu. Savu taisnību viņš bija gatavs aizstāvēt ar putām uz lūpām. Ak vai, ja viņš kāda deju kolektīva priekšnesumā saskatīja necieņu pret latviešu tautas tērpu, nekārtīgu matu sakārtojumu vai kādas vaļības kustībās un partneru attiecībās! Tie tika nežēlīgi nosunīti!

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu