Smagos noziegumos apsūdzētais Krievijas diktators Vladimirs Putins šonedēļ Maskavā uzņēma Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu. Kremlis ļoti cerēja, ka izdosies panākt lielāku Ķīnas atbalstu (galvenokārt letālo ieroču piegāžu jomā). Realitātē Krievijai šī tikšanās izvērtās ne tāda, kā gribētos. Kurš no šīs tikšanās ir ieguvējs un kurš zaudētājs?
Sji ieradās Krievijā vien dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā krimināltiesa izsniedza aresta orderi pret Putinu. Protams, šāda Sji vizīte apliecina Ķīnas nostāšanos Krievijas pusē, taču – arī šeit var runāt par Ķīnas “sēdēšanu uz diviem krēsliem”.
It kā Ķīna ir Maskavas pusē, nosodot “Rietumu jaukšanos Ukrainā un NATO paplašināšanos” (de facto atkārtojot Krievijas propagandas tēzes). Ir arī pazīmes, ka atsevišķas Ķīnas kompānijas ir sūtījušas Krievijai militāros dronus. Vai tas noticis ar Pekinas svētību, līdz galam skaidrs nav. Tāpat Ķīna atteikusies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, notiekošo saucot par “krīzi”, “konfliktu” vai vispār - “Ukrainas jautājumu”, bet – ne par karu.
No otras puses, Ķīna ļoti labi saprot, ka tas ir karš, un tas savā ziņā projicē arī Ķīnas pašas perspektīvas attiecībā uz Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savas valsts daļu. Ķīna apzinās, ka notiekošais Ukrainā Rietumus ir padarījis daudz vienotākus, nekā to iepriekš varēja paredzēt. Arī Rietumvalstu brīdinājumi – ja Ķīna sūtīs ieročus Krievijai, tad būs sankcijas, ir izskanējuši pietiekami skaidri un ar pietiekami daudziem piemēriem (bezprecedenta sankcijas pret Krieviju).