Sākoties Krievijas karam Ukrainā, energoresursu cenas sasniedza jaunus rekordus. Faktiski tas izglāba Krievijas ekonomiku no lielām nepatikšanām. Tomēr jau tuvākajā laikā sankciju sekas būs vēl jūtamākas, un tās pietuvinās agresorvalsti ekonomiskajai bedrei.

Kopš pagājušā gada beigām Krievijas budžetā izveidojies liels “caurums” vairāku triljonu rubļu vērtībā, bet ienākumi nespēja nosegt pat pusi Krievijas izdevumu. Galvenais faktors – Krievija ir zaudējusi savu pozīciju kā galvenajam energoresursu piegādātājam Eiropai. Lai arī Krievijas propaganda turpina deklamēt tādus tekstus, ka “mums no sankcijām tikai labāk”, realitātē Eiropas enerģētikas tirgus zaudējums līdz 2030. gadam Krievijai izmaksās līdz pat vienam triljonam dolāru.

Tā rezultātā saasināsies negatīvās tendences, ko Krievijai izdevās kompensēt, ņemot vērā rekordlielos eksporta ieņēmumus. Tirdzniecības balanss ir strauji sarucis, rublis ir zaudējis 35% vērtības četru mēnešu laikā, bet budžeta deficīta pieaugums atgādina sniega bumbu, kas kļūst arvien lielāka.

Lai glābtu situāciju, Krievijai nākas tērēt naftas naudu no Nacionālā Labklājības fonda un palielināt iekšējā tirgus lomu (tas ir, celt energoresursu cenas Krievijas iedzīvotājiem).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X