Nesen diezgan plašu rezonansi ieguva Izglītības un zinātnes ministrijas iecere aizliegt vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus tajos mācību priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni. No vienas puses, kāpēc gan centralizēto eksāmenu rezultāti nevarētu kalpot kā rādītājs uzņemšanai ģimnāzijās? No otras – kas tieši ir tik slikts atsevišķos iestājeksāmenos?
Internetā, protams, viedoklis bija visiem. Parasto zemnieku skolu absolventi ģimnāzistus apsaukāja par biezīšu bērniem un elitāristiem, kamēr otrie lika pretī to, ka vienkārši mācījušies daudz rūpīgāk un labāk par pārējiem no “parastajām skolām”. Bet hei – kaut kādā mērā taču taisnība ir abām pusēm.
Neviens jau neapgalvo, ka tas attiecas uz pilnīgi visiem. Bet “parastajās” skolās tik tiešām būs lielāks skaits skolēnu, kas izvēlas vienkārši laist luni un nemācīties. Kamēr Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un citās vienmēr būs procentuāli vairāk skolēnu, kuri jūtas labāki par citiem tikai tāpēc, ka ir izvēlējušies tur iestāties un viņiem bijusi iespēja to paveikt, jo dzīvo no ģimnāzijas sasniedzamā attālumā. Te īsti nav par ko apvainoties, tie ir fakti.