Rāvu Ingas Gailes jauno grāmatu "Jaukumiņš" visu nakti. Rāvu, riju, dzēru, plēsu lieliem gabaliem. Neko nenožēloju! Tā bija jāizlasa. Man liekas, "Jaukumiņš" ir nekad vēl skaļi neizstāstīts un nekad vēl neuzrakstīts stāsts par sievietes dzīvi.

Tie ir tie lielie meli, kas dažādos veidos mums ir iestāstīti, lai mūs savaldītu, – par Ievas grēku, par Marijas jaunavību. Nav tādas jaunavības plēves! Tas šķiet tik neticami, ka tūkstoš gadu dogmas var balstīties uz neizglītotību vai klajiem meliem. Tajā pašā laikā es esmu ticīga un man patīk Bībele. Un man liekas, ka Marijas lielais nopelns ir tas, ka viņa teica: "Let it be" (lai tā notiek). Laikā, kad par to, ka viņa ir stāvoklī, viņu varēja nomētāt ar akmeņiem. Bet viņa teica; okei, ja man būs bērns – man būs bērns. Un viņai bija tik sakarīgs vīriņš pie sāniem, kurš viņu neaizveda nomētāt ar akmeņiem. Tā šo stāstu es varu saprast. Bet baznīca no tā visa ir uztaisījusi kanonizētu stāstu par tikumīgu sievieti un visas pārējās sievietes iesprostojusi kaut kādās važās, ka viņām ir jāsaglabā kaut kāda nevainība, tajā pašā laikā neizglītojot viņas, kas notiks, ja ar viņām pārgulēs un tā tālāk.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp