/nginx/o/2023/03/30/15227981t1he3c8.jpg)
Neraugoties uz kopīgo komunistisko ideoloģiju, Ķīna un Padomju Savienība Aukstā kara laikā nebūt nebija tuvi draugi un uzticami partneri. Abu pušu attiecībās valdīja konkurence, jo tās strīdējās par Mongoliju un Mandžūriju, un cīnījās par līdera pozīciju komunistiskajā pasaulē. Līdzīga dinamika atspoguļojās arī Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina nesenajā vizītē Maskavā, taču ar vienu būtisku atšķirību.
Protams, PSRS un Ķīna sadarbojās daudzās jomās. Abas atbalstīja Kima Irsena vadītos komunistus Korejas karā, un ķīnieši palīdzēja stiprināt Kremļa ietekmes sfēru Austrumeiropā. (Albānija bija lojāla Ķīnai, bet Josipa Broza Tito vadītā Dienvidslāvija izmantoja Ķīnu kā līdzekli, lai no Kremļa izspiestu koncesijas un atbalstu). Turklāt Padomju Savienības zinātnieki un inženieri darbojās Ķīnā, un 1957. gadā Padomju Savienība piekrita palīdzēt Ķīnas Tautas Republikai apgūt atomieročus.
