Atkal iestājies stipro vīru un vareno vadoņu laiks. To var novērot ASV, Indijā, Ķīnā, Krievijā, Saūda Arābijā, Brazīlijā, Baltkrievijā, Ungārijā un Etiopijā. Tur valda „gigantiskie vadoņi”, kuri visiem norāda, kā dzīvot, kas pareizi vai nepareizi un kā nākotnē pasaule kustēsies tālāk. „Sveiks, diktator!“ – teica Žans Klods Junkers 2015.gadā Ungārijas prezidentam Viktoram Orbanam. Apsveicot viņu ar ierašanos Eiropas Savienības valstu vadītāju apspriedē. 

No bārdainā anarhista (1989) Viktors O. tagad pārvērties par vadoni, diktatoru, kas visu zina, prot un saprot labāk par mums pārējiem. Vai tas ir labi? Nē, nav labi. Šo apsēsto vīru dēļ mūsu dzīve kļuvusi daudz nedrošāka un riskantāka. Ukrainas karš ir brīdinājuma signāls pieņēmumam, ka diktatūru laikā visiem ikdiena kļūst grūtāka, neērtāka un pretīgāka. Tas attiecas arī uz tiem, kuri dzīvo ārpus egocentrisku diktatoru nospiesto valstu robežām.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X