Jau pirms pāris mēnešiem, braucot uz darbu, tramvajā dzirdēju sarunājamies divas krievu tantes. Viena no viņām ļoti sašutusi otrai stāstīja, ka valdība viņu metīšot ārā no Latvijas, bet viņai šeit īpašumi, ģimene un viss mūžs nodzīvots. Nu kā tā varot?
Domāju, ka tas ļoti precīzi iezīmē vecākās paaudzes Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo cilvēku domu gājienu. Lūk, nevis valdība devusi viņiem laiku, lai beidzot iemācītos latviešu valodu, bet gan metīs ārā no Latvijas, jo apgūt latviešu valodu, dzīvojot Latvijā, joprojām neuzskata par nepieciešamu.
Kopš nejauši noklausītās sarunas tramvajā pagājuši divi mēneši. Ja sašutusī kundze tajā dienā būtu sākusi mācīties latviešu valodu, šobrīd viņa jau varētu būt nokārtojusi valsts valodas pārbaudi un saņēmusi uzturēšanās atļaujas pagarinājumu. Tomēr pieņemu, ka tā vietā viņa izvēlējusies vienkārši turpināt nepazīstamiem tramvaja pasažieriem stāstīt, ka ļaunā valdība viņu metīs ārā no valsts.