Dāvis Šīre vēstures liecību meklēšanu ar metāldetektora palīdzību iesāka pirms četriem gadiem. Viss sākās ar leģendu par Kurzemē apraktu mantu; Dāvja vectēvs no sava kaimiņa bija uzzinājis stāstu par Kurzemes mežā zemē ieraktu Vācijas armijas sazagto zeltu. To vectēva kaimiņam izsūtījumā Sibīrijā bija izstāstījis viens no racējiem – sagūstīts un uz gulagu izsūtīts vācu karavīrs.
Pēc izsūtījuma vācietis nokļuva atpakaļ Vācijā, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atgriezās Latvijā. Kopā ar savu gulaga biedru viņš vairākkārt mēģināja atrast pareizo vietu, bet neveiksmīgi. Galu galā viņš atmeta ar roku meklējumiem un devās atpakaļ uz Vāciju. Tagad viņš ir jau viņsaulē, bet leģenda par aprakto mantu ir vēl dzīva. 2019. gadā pēc vectēva norādēm Dāvis kopā ar kādu cilvēku, kurš ikdienā staigā ar metāla detektoru, izmēģināja savu veiksmi. Izstaigāja krustu šķērsu kartē norādīto vietu, bet arī palika tukšā. Toties Dāvim āķis bija lūpā un hobijs rokā. Tā kopš 2019. gada viņš ar metāla detektoru meklē dažādas vēstures liecības.
Vēsture Dāvi ir interesējusi sen, un jauniegūtais hobijs viņam patīk – ar prieku velta tam savu brīvo laiku. Līdz šim viņa emocionālākais atradums ir divu kritušu padomju armijas karavīru atrašana un vēl viena, kura izcelsmi nav izdevies uzzināt.
Dāvis stāsta, ka Latvijā ir liela vēsturisko lietu kolekcionāru komūna. Populārākajā metāldetektoristu Facebook grupā ir aptuveni 4 tūkstoši cilvēku. Ar detektoriem staigā arī bērni, sievietes un jaunieši. “Tā vairs nav krimināla paskata vīriņu slapstīšanās tumsā, tie laiki ir garām,” saka Dāvis. “Jauniešiem ir forši pavadīt laiku brīvā dabā.”