Alternatīvā roka grupas “Nirvana” rašanās un ziedu laiks savā aktualitātē bija nomērīts nevainojami. Amerikas tā dēvētā “ļenganā paaudze” meklēja savu skaņu un stilu, un “Nirvana” pilnībā atbilda 80. gadu vidus jauniešu vēlmēm. Aiz trijotnes radītās mūzikas atskabargainās skaņas tās līderis Kurts Kobeins pludināja dziesmu tekstus, kas bija neaizsargātības un atsvešinātības caurstrāvoti. Šis kontrastējošais salikums grupu padarīja par populārās kultūras vēstures fenomenu, bet pašu Kobeinu – par kulta figūru, kuras nozīme nav mazinājusies arī šodien.

Astoņdesmitie gadi bija dekadenta, katastrofāla un revolucionāra desmitgade ne tikai ASV, bet arī citviet pasaulē, kurā norisinājās raibs vides jautājumu, politisko un popkultūras notikumu klāsts. Amerikā tā bija Ronalda Reigana desmitgade, kuru simbolizēja viņa konservatīvais kurss iekšējā un ārējā politikā, kam bija lemts veidot tālāko ASV politisko likteni. Netrūka skandālu, sākot ar atentāta mēģinājumu pret prezidentu un beidzot ar raķešu tirgošanos ar Irānu, lai atbrīvotu trīs ASV pilsoņus, kurus kā ķīlniekus Libānā bija sagrābuši teroristiska grupējuma pārstāvji.

Politiskā nestabilitāte un augstais noziedzības līmenis noteiktās valsts daļās kalpoja par sāpīgu, bet auglīgu augsni radošiem procesiem. “Nirvana” dzimšanas vietā Sietlā 1985. gadā veiktais noziegumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju sasniedza 11 452 gadījumus gadā – salīdzinot ar 2015. gadu, kad noziedzīgie nodarījumi sastādīja 5259 epizodes.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp