No vēstures zinām, ka pirmie, kas cieš kara laikā, ir ebreji un romi, saka Starptautiskās Romu apvienības prezidents Normunds Rudevičs, norādot uz pusmiljona Ukrainas romu, no kuriem daļa izkaisīti pa Eiropu, sarežģīto situāciju. Vietējās romu kopienas ienācējus pieņemot nelabprāt, turklāt romi “pēc būtības ir pacifisti, nekad nav karojuši, un karš priekš viņiem - tas ir drausmīgi”.
Latvijā pie radiem patvērumu radušas vien dažas romu ģimenes, citi Ukrainas romi devušies uz Vāciju, Zviedriju, Poliju, Nīderlandi, izklīstot pa visu Eiropu. Normunds Rudevičs zina stāstīt, ka vietējās kopienas pret ienācējiem izturas piesardzīgi - arī Latvijā, tāpēc daudzi kara bēgļi nokļuvuši neapskaužamā situācijā. Arī izbraukt no Ukrainas romiem esot sarežģītāk nekā ukraiņiem - kara laikā sabiedrības aizspriedumi uzvirmo ar jaunu spēku, ir liecības, ka romus aiztur, piemēram, uz robežas, jo uz viņiem raugās ar aizdomām.