Pirms 100 gadiem Valters Lipmans izdeva savu leģendāro grāmatu „ Sabiedriskā doma“ (Public Opinion) jeb publiskais viedoklis. Tajā viņš izvirzīja versiju par publiskajām attiecībām (PR) un pauda pesimistiskus slēdzienus par žurnālistika spēju atspoguļot īstenību. Līdz ar liberālās demokrātijas attīstību, šie pravietojumi nozuda, jo šķita nesvarīgi, taču digitālā ēra tos pašlaik aktualizē no jauna. Vai sociālie mediji nav pārvērtuši pasauli gigantiskā Hakslija karnevālā, kurā visi runā, bet neviens nevēlas klausīties? Vai viedokļu polarizācija nav novedusi pie tā, ka vairums nav gatavi klausīties ekspertos un cilvēkus, kuri pārzina tēmu, bet tiecas nepārtraukti izteikties paši?

Ko Lipmans nebija iedomājies pirms 100 gadiem? To, ka simts gadus vēlāk katrs „sētas miets“ sāks sevi deklarēt kā eksperts. Lai piedalītos sarunā un pats kļūtu populārs. Jo tagad vairs nav svarīga patiesības noskaidrošana medijos. Nē, pats galvenais ir – savas popularitātes izveidošana, izmantojot medijus. Kā atšķirt zinošus cilvēkus no populāriem avantūristiem?

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X