Pretēji tam, kā daudzi vēlētos domāt, augsta inflācija mūsdienās ir makroekonomiska parādība, ko izraisa pārāk daudz naudas, vienlaikus esot pārāk maz precēm un pakalpojumiem, ko par to iegādāties. Vēl ļaunāk, ir daudz iemeslu bažām, ka tā izrādīsies noturīgāka, nekā daudzi tirgus dalībnieki ir prognozējuši.

Inflācija ir atgriezusies, un tā demonstrē savu ierasto noturību. Amerikas Savienotajās Valstīs inflācijas līmenis pieauga no 1,2% 2020. gadā līdz 4,7% 2021. gadā un 8,1% 2022. gadā. Inflācijas līmeņa prognoze 2023. gadam ir 3,5%, taču jaunākie dati liecina par sarūgtinoši nelielu samazinājumu. 2023. gada februārī ASV gada inflācijas līmenis bija 6%, taču pamatinflācija (neietverot svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas) palielinājās par 0,5% un saglabājās augstā līmenī – 5,5%.

Inflācija eirozonā uzrāda līdzīgu noturību. Gada inflācijas rādītājs pieauga no 0,3% 2020. gadā līdz 2,6% 2021. gadā un 8,4% 2022. gadā. Un, lai gan gaidāms, ka 2023. gadā inflācijas līmenis samazināsies līdz 5,6%, pēdējā laika rādītāji, līdzīgi kā ASV, ir neiepriecinoši. Februārī gada inflācijas līmenis samazinājās tikai nedaudz – līdz 8,5% (no 8,6% janvārī), bet pamatinflācija pieauga līdz 5,6% (no 5,3% janvārī).

Augsts inflācijas līmenis ir globāla parādība, kas nebūt neaprobežojas tikai ar ASV un Eiropu, bet arī ar tādām valstīm kā Turcija un Argentīna, kuras nesen ziņojušas, ka inflācijas līmenis pārsniedz 70%. Starp lielajām ekonomikām cenu stabilitāti izdevies saglabāt tikai Ķīnai un Japānai. Tā ir tendence, kas no jauna aktualizē vecus jautājumus. Kas izraisa inflāciju un kas būtu jādara politikas veidotājiem, lai nepieļautu, ka tā kļūst endēmiska?

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X