Ir pienācis kārtējais Latvijas skaistuma konkursa laiks. Tas notiek ritmiski – gadu pēc gada, bet ar rezultātu neviens nav apmierināts. Tiešai tāpat ir šogad. Atkal maijā pa “mēli“ staigās kungi uzvalkos (bez peldkostīmiem) un balsotāji būs Latvijas parlamenta deputāti. Viņi zina labāk par tautu, kas Latvijai visvairāk vajadzīgs un kādam jāizskatās Valsts Prezidentam. Ja skaistuma konkursos mēdz būt kritērijs „patīk - nepatīk“, tad šeit darbojas cita loģika – „ir vai nav izdevīgi“. Ar „izdevīgumu“ saprotot savu privāto vai partijas labumu. Valsts labuma vietā.
Troņa pretendenti
Papētīju, bet neatradu valsts prezidenta pienākumu aprakstu. Taču no pieredzes ir redzams, ka pats galvenais valsts reprezentanta pienākums ir nevis „bīdīt lietas Briselē“, kā to vēlējās Andris Bērziņš, vai braukt biežās ekskursijās uz ārzemēm, kā to praktizēja Vaira Vīķe-Freiberga (ieskaitot vizīti pie Putina 9. maijā Maskavā un karalienes mātes bēres Lielbritānijā), bet gan uzrunāt, mierināt, iedrošināt, uzslavēt, atbalstīt savu tautu. Grūtos un priecīgos laikos.
Pagaidām neviens no mūsu augstākajiem valsts reprezentantiem šo pienākumu nav bijis spējīgs veikt. Retorikas neapdāvinātības dēļ.