Nesen sociālajos tīklos uzdevu kādu būtisku jautājumu – vai Levitam vispār ir kaut vai teorētiskas iespējas tikt pārvēlētam? Velkot kopā visus plusus un mīnusus, pat piesapņojot klāt iespējamo “Progresīvo” atbalstu, ievēlēšanai nepieciešamā 51 balss pagaidām nekādi nesanāk. Iespējams, tieši tāpēc arī pagaidām vēl neesam dzirdējuši par viņa kandidēšanu otrajam prezidenta amata termiņam. Bet viss jau vēl tikai sākas.
Uzreiz pēc Lieldienām kā tautas glābējs baltā kumeļā medijos iejāja Uldis Pīlēns, paziņojot, ka tomēr nolēmis uzņemties šo upuri un kandidēt. Līdzīgi kā tajā reizē, kad viņš kā tautas glābējs baltā kumeļā izjāja pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Pēc tam gan uz gandrīz pusgadu vienkārši pazuda no zemes virsas, bet šoreiz gan jau tas neatkārtosies.
Vārdu sakot – kara sākums Ukrainā licis Pīlēnam pārvērtēt nepieciešamību kļūt par prezidentu. “Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekārot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā,” tā “Apvienotā saraksta” (AS) izveidotājs, prezidenta amata kandidāts un bijušais premjerministra amata kandidāts Pīlēns.