/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
"Par spīti nogurdinošai dienai mēs bijām nolēmuši celties agrāk, lai izbrauktu ar velosipēdiem. Atskan modinātājs. Pamostos, nospiežu modinātāju un dzirdu, ka istabā ir klusi, bet miegā saldi šņāc mīļotais cilvēks blakus un mana Tinkija kājgalī. Es saprotu, ka to gribu vēl dzirdēt ilgāk un cik ļoti nozīmīgi viņiem ir tagad izgulēties. Es neatsaucos modinātājam, bet palieku turpat un klausos šajā elpu skaņā, līdz saldi aizmiegu. Tā skan mīlestība," tā uz manis uzdoto jautājumu atbild juriste, politiķe un veselīga dzīvesveida entuziaste Ieva Brante.
Ieva Brante šogad būs arī viena no foruma "Līdere" lektorēm un runās ar auditoriju par mīlestību. Mīlestība mums šķiet pašsaprotama, un tomēr tur ir tik daudz "bet"... tieši tāpēc, iesildoties forumam, aicinājām Ievu uz sarunu.
Kā tu sajūti mīlestību? Uzbur ainiņu...
Mēs dzīvojām istabā ar koka grīdu, kas vietām čīkstēja, kad pa to gāja. Mammai patika atvērt no rīta logu, kad es vēl biju zem segas. Man šķita, ka ir vēsi, – bet tad telpā ienāca svaigs gaiss. Skatījos logā caur veciem, smagiem, adītiem aizkariem, caur kuriem lauzās rīta saules stari. Tā ir tā sajūta, ka saule tiek visur... Tā ir mana mīlestības atmiņa.
Kā ir mīlēt sevi patiesībā? Kad tu sāki sevi īsti mīlēt?
Dzīvē būs tādi notikumi, kas prasīs tavu rīcību, kura ne vienmēr patiks citiem. Tavs svarīgākais uzdevums ir, lai tā patīk tev. Tā būs vislabāk. Pat ja būs stulbāk, sliktāk, galīgi garām, pat ja domās par tevi nezin ko – paies laiks, nomierināsies. Svarīgi ir sadzirdēt sevi. Savu iekšējo balsi, savu iekšējo stāvokli. Savu iekšējo mērķi, kāpēc vispār tu te esi un ko tu šeit dari. Tā ir mīlestība – apkārtējā kņadā sadzirdēt sevi.
Ja visi apkārt sēž telefonos, prast būt atšķirīgam, ja tu vēlies tāds būt. Ja visi citi skrien, prast pastāvēt malā, ja tu nejūti, ka tev ir jāskrien. Nebaidīties no tā, ka esi citādāks. Uzdrīkstēties dzirdēt sevi. Paturēt sevi.