Trīs dienas pēc Krievijas 2022.gada 24.februāra iebrukuma Ukrainā Vācijas kanclers Olafs Šolcs Bundestāgā pieteica "vēsturisku pagrieziena punktu" jeb Zeitenwende. Kara gaitā Vācija tika kritizēta par gauso lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz tanku piegādēm Ukrainai, tomēr Vācijas aizsardzības jomas amatpersonas norāda - Vācija veikusi 180 grādu pagriezienu, salīdzinot ar visu pēdējo 70 gadu politiku.

Portāls TVNET piedalījās Frīdriha Eberta fonda rīkotā braucienā Baltijas valstu un Polijas vadošo mediju ārvalstu redaktoriem, kura laikā mediju pārstāvji Berlīnē tikās ar vācu politiķiem un svarīgākajām amatpersonām drošības politikas jomā. Tikšanos laikā iezīmējās vairākas tendences, kas lasītājiem Latvijā ļaus gūt pilnīgāku priekšstatu par politiskajām straumēm Vācijā un kā tās ietekmē valdības pieņemtos lēmumus.

Līdzšinējā politika pret Krieviju - nenoliedzama kļūda

Gandrīz visi sastaptie politiķi tikšanos sāk, atzīstot, ka Vācija nepareizi novērtējusi Krieviju un ka līdzšinējā politika - biznesa saišu veicināšana, ieslīgšana enerģētiskajā atkarībā un mēģinājumi visu risināt tikai diplomātiskā ceļā - bijusi kļūda. Šis vārds izskan tik bieži, ka rodas sajūta: Vācijas politiskajā "establišmentā" par to vairs strīdu nav.

Bijušais Minhenes drošības konferences priekšsēdētājs, diplomāts Volfgangs Išingers ieskicē apstākļus, kas pēc Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainā iespaidoja to, kādas aprises ieņēma Vācijas politika pret Krieviju, lai gan šodienas acīm ir pilnīgi skaidrs, ka tai vajadzēja būt stingrākai.

"Šķiet, ka pēc Krimas nelikumīgās aneksijas un sākotnējiem notikumiem Donbasā Eiropas Savienības un NATO līderu starpā bija sajūta, ka varbūt Krieviju ir iespējams apturēt sarunu ceļā. Caur Minskas procesu 2014. un 2015. gadā to mēģināja izdarīt [Francijas] prezidents [Fransuā] Olands un [Vācijas] kanclere [Angela] Merkele, jāatzīst, bez sevišķiem panākumiem," stāsta Išingers.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X