Par iespējamu seksuālu vardarbību pret mazgadīgu personu kārtējo reizi apcietināts Romas katoļu baznīcas cienīgtēvs. Baznīcai tas esot bijis negaidīts pārsteigums, kamēr citiem tā pēdējo gadu laikā ir tikpat negaidīta ziņa kā fakts, ka ziemai seko pavasaris. Iespējams, baznīca ir pēdējā, kuru šādas ziņas joprojām pārsteidz.
Kā kāds mans draugs ļoti precīzi rakstīja Delfos savā rakstā par Dalailamas buču: “Par čaļiem melnās sutanās jau esam atklausījušies. Uzpeldot ziņām par vēl kādu pedofilijas skandālu katoļu baznīcā, vairumam cilvēku ir “Atkal jau? Mja...” reakcija.”
Manuprāt, vairāk nekā trāpīgi, jo laika gaitā cilvēks spēj pierast pat pie visskumjākajiem jaunumiem, ja tie atkārtojas pietiekami regulāri. Un būsim reāli – pedofilijai kristīgajā baznīcā ir ļoti senas tradīcijas. Kāds noteikti apvainosies, ka saucu tās par tradīcijām, piedodiet. Bet, ja tūkstošiem viena aroda pārstāvju jau gadsimtiem dara vienu un to pašu, – kā vēl to nosaukt?