Kopš šī gadsimta sākuma Ķīnas līderi, kas viesojušies Maskavā, un Krievijas līderi, kas viesojušies Pekinā, nav skopojušies ar atzinīgiem vārdiem. Viņi ir paziņojuši, ka Ķīnas un Krievijas attiecības ir sasniegušas "visu laiku labāko līmeni", pakāpušās līdz "nepieredzētiem augstumiem" un pieredzējušas "vēl nepieredzēti augstu savstarpējās uzticības līmeni".
Draugi ar līdzīgām interesēm
Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Krievijai un Ķīnai bija vēl viena iespēja panākt jaunu spēku līdzsvaru. Viens no nepieciešamajiem soļiem pēc piesardzības pilnā pirmā gada bija atteikties no vecajām ideoloģiskajām sadursmēm. Lai gan abu valstu strīdi vienmēr bija galvenokārt nacionālistiski, to kopīgā uzticība laicīgajai marksisma reliģijai piešķīra šiem strīdiem ģimenes strīda asumu.
1992. gada nogalē, savā pirmajā vizītē Pekinā, jaunais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paziņoja, ka "ideoloģiskā barjera" ir likvidēta. Turpmākajos gados jaunās attiecības veidojās lēni un piesardzīgi, no "draudzīgu valstu" attiecībām (1992. gadā) pārejot uz "konstruktīvu partnerību" (1994. gadā), pēc tam "stratēģisku partnerību" (1996. gadā) un visbeidzot "visaptverošu stratēģisku partnerību" (2016. gadā).