Skolas literatūras reforma

Romans Vitkovskis
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: R. Vitkovska karikatūra.

Skolā māca arī pašiem mācīties, lasot to literatūru, ko agrāk sauca par mācību grāmatām. Tās mācību grāmatas tagad jāsauc par literatūru, jo atsevišķo priekšmetu robežas tiek aktīvi deldētas, tos savijot vienā pinumā. Ar mācību grāmatu rakstīšanu ir nodarbojies laikā gana pēc sastāva stabils autoru kolektīvs, kas rakstīja un pārrakstīja, piemēram, ķīmiju gandrīz katru gadu.

Katru gadu OECD PISA pētījumi nekādus būtiskus skolēnu varēšanas uzlabojumus tekošā gadā un iepriekšējos gados nav secinājuši. Tas nozīmē, ka IZM apstiprinātās mācību grāmatas (mācību līdzekļi) un citas grāmatas, ko sauc par mācību palīglīdzekļiem, nespēj sniegt pietiekamu palīdzību skolotāja un paša skolēna darbā. Ko dara sportā, ja rezultāti pie lielām pūlēm un resursiem nekādi neuzlabojas? Maina treneri – minēto autoru kolektīvu.

Skolotājs arī ir daļēji piesiets pie paša izvēlētas mācību grāmatas, jo nevar stāstīt skolēniem pārāk atšķirīgu no tajā rakstītā, bet ko darīt, ja rakstītais ir savijuma haoss? Tā kā sabiedrību neapmierina mācību materiālu neesamība un skolotājus neapmierina uzdevums bez atlīdzības katram rakstīt savam priekšmetam mācību grāmatu, tad rodas jautājums - kas tās grāmatas (arī elektroniskās) rakstīs.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu