/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Trešais pasaules hokeja čempionāts savās mājās Latvijai sākās dramatiski. Spēles 5. minūtē jau 0:2, kas mačos pret Kanādu faktiski ir beigas jau pašā sākumā. Nomainot vārtos Ivaru Punnenovu pret Artūru Šilovu optimisms mazliet atgriezās, sak, nebūs vismaz 2006. gada 0:11. 0:6 arī nav nekas skaists, taču mēs labi redzējām, kāpēc kanādieši ir labākie pasaulē.
Pirms spēles bija atlikusi tikai viena intriga: ko treneri būs izlēmuši likt sargāt vārtus. Visu treniņnometni no pirmā zvana ar izlasi bijis Ivars Punnenovs, tāpēc izvēle krita uz viņu. Kuluāros murrāja, ka Artūrs Šilovs palūdzis, lai ar viņu sāk rēķināties no otrā mača. Dzīve piespieda no soliņa vārtos doties jau 5. minūtē. Vai Ivars uzskatāms par lielāko grēkāzi? Laikam jau nē.
Šī bija no tām spēlēm, kad ir pilnīgi vienalga, kurš vārtos, Kanāda bija ievērojami labāka un darīs vien uzvarētu arī, ja Šilovs vārtos būtu jau no mača sākuma. Kurš izdarīja vārtsargu izvēli? Harijs Vītoliņš atbildēja, ka vainīgi ir visi, visi esam viena komanda.