Raksts sākotnēji publicēts 16. maijā

Pagājušajā nedēļā tiem, kas politiskajām aprindām īsti nav tuvi, kā pārsteigums nāca partiju apvienības “Jaunā Vienotība” paziņojums, ka par Valsts prezidenta amata kandidātu tā izvirza savu biedru - Latvijas Republikas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Kā jau bija paredzams, Latvijas sabiedrības viedoklis dalās divās daļās – tajos, kas atzinīgi vērtē ārlietu ministra ieguldījumu Latvijas ārpolitikā (jāatgādina, ka Rinkēvičs ir ne tikai visilgāk kalpojošais ministrs ne tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas vēsturē, un ir bijis arī Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs), un tajos, kas šokējas par faktu, ka Latvijai varētu būt homoseksuāls prezidents. 

Ja Saeima 31. maijā lems apstiprināt Edgaru Rinkēviču par Latvijas Republikas nākamo prezidentu, tad viņa seksuālā orientācija noteikti nepaslīdēs garām arī starptautiskajiem medijiem, jo viņš kļūtu tikai par otro atklāti homoseksuālo valsts vadītāju mūsdienu pasaules vēsturē. Viņa ievēlēšana varētu būt pārsteidzošs kontrasts tam, ka Saeima joprojām nav saņēmusies ratificēt Stambulas konvenciju.

CopyLinkedIn Draugiem X