/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Pagājušajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņēma 281 ziņojumu saistībā ar iespējamu Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu, bet šogad vien līdz marta vidum jau 114. Daži no tiem jau ir rezultējušies ar sāktiem kriminālprocesiem, savukārt FID veicis arī līdzekļu iesaldēšanu. Cik lielas summas figurē iespējamajos sankciju apiešanas darījumos, kuras likuma subjektu kategorijas un kādēļ aizvien ir kūtras ziņot par aizdomīgiem darījumiem un kā kopumā ir mainījies finanšu noziegumu profils Latvijā, intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.
- Pagājušajā gadā FID saņēma 281 ziņojumu saistībā ar iespējamu sankciju apiešanu, bet cik no tiem bija pamatoti, ko jūs tālāk virzījāt tiesībsargājošajām iestādēm?
Negribētu teikt, ka kāds bija nepamatots. Varbūt 5-10% no tiem bija gadījumi, par kuriem nebūtu obligāti jāziņo, bet vairāk saistīti ar neizpratni. Taču tas ir pilnīgi pieņemami, ņemot vērā milzīgo sankciju apjomu, kas, iespējams, dažus no likuma subjektiem pārsteidza nesagatavotus, vienkārši nebija skaidrs, kā jāreaģē. Taču, laikam ejot un stājoties spēkā jaunām sankcijām, vairs nebija šādu ziņojumu.
No 281 mēs izmantojām un padziļināti vērtējām pilnīgi visus! Mums sankciju ziņojumi ir augstākā prioritāte, un saņemtos ziņojumus izmantojam dažādiem mērķiem. Viens ir nodot tos tiesībaizsardzības iestādēm – atkarībā no piekritības vai nu Muitas kolēģiem, vai Valsts drošības dienestam. Valsts drošības dienestam tādus mēs nosūtījām vairāk nekā piecus, un visos gadījumos ir sākti kriminālprocesi.
Tāpat jānorāda, ka gandrīz visus saņemtos ziņojumus izmantojām, lai tālāk nodotu riska informāciju. Lielākoties šāda informācija nodota muitas kolēģiem, lai veiktu attiecīgi pārbaudes uz robežām, piemēram, ja redzam, ka sankcijas vēl nav pārkāptas, bet varētu tikt pārkāptas. Tādus materiālus nosūtījām pēc skaita 31, taču jānorāda, ka šajā 31 materiālā bija apkopota informācija no gandrīz visiem ziņojumiem.
- Tātad pēc banku pārskaitījumiem redzams, ka kaut kas, ko nedrīkstētu ievest, vēl nav ievests, bet drīzumā varētu sagaidīt kādā robežpunktā.
Vai arī izvests. Pēc maksājumu mērķiem un pavaddokumentiem redzams, ka runa ir tieši par sankcijām pakļauto preču grupu vai arī dokumenti ir mainīti vai neskaidri, vai informācija nav pilnīga, tad mēs to nododam kā riska informāciju. Bet tas ir tikai viens no piemēriem. Domāju, ka šis sadarbības mehānisms ar muitas kolēģiem ir ļoti veiksmīgs.
- Kopumā, par cik lielām naudas summām ir runa šajos sankciju apiešanas procesos, kas ir nonākuši jūsu redzeslokā?