Gaidot drīzu Ukrainas uzbrukumu, sabiedrības un ekspertu uzmanība kādu laiku tika pievērsta Baltkrievijas ilgtermiņa līdera Aleksandra Lukašenko veselībai. Viņš ilgu laiku nebija parādījies publiskajos pasākumos, ieskaitot 9. maija svinības. Turklāt viņam ievērojami bija pasliktinājusies balss un roka apsaitēta tā, kā parasti pēc katetra izmantošanas. Neilgi pēc tam sociālajos tīklos sāka klīst baumas, ka Lukašenko pēc tikšanās ar Vladimiru Putinu kritiskā stāvoklī esot nogādāts slimnīcā, taču drīz vien viņš sveiks un vesels atkal parādījās sabiedrībā. Tiešsaistes žurnāls "Klik" aplūko potenciālos attīstības scenārijus, kā arī iespējamās sekas valstij un pasaules sabiedrībai Lukašenko nāves gadījumā.
Likums lielu skaidrību neievieš
Lai gan Baltkrievija ir autoritāra valsts, kur normatīvajiem aktiem nav liela spēka, ignorēt tos būtu nepareizi. Ja valsts vadītājs ir miris dabiskā nāvē, tad līdz jaunām vēlēšanām viņa pienākumus pilda parlamenta augšpalātas spīkers. Savukārt vardarbīgas nāves gadījumā nekavējoties tiek pasludināts ārkārtas vai kara stāvoklis.
Pirmajā scenārijā par prezidentu kļūs Natālija Kočanova. Viņas politiskā karjera sākās Novopolockā — nelielā pilsētā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas.
Tur Kočanova no 2007. līdz 2014. gadam bija pašvaldības priekšsēdētāja. Pēc tam viņa divus gadus ieņēma vicepremjeres amatu. No pašvaldības politiķe aizgāja uz prezidenta administrāciju, kuru vadīja trīs gadus. Par augšpalātas spīkeri Kočanova kļuva 2019. gadā. Visus šos gadus viņa konsekventi demonstrējusi lojalitāti prezidentam.