Viņai lika rīt plikus kartupeļus, grieza ar nazi, vilka aiz matiem pa grīdu, ziemā bez drēbēm izmeta uz ielas. Nē, tas nav maniaka noziegumu apraksts, bet gan vardarbības aina ārēji šķietami labā ģimenē, kurā auga divi bērni. Piecu kopdzīves gadu laikā septiņas naktis Anna pavadīja uz ielas, bet vīramāte teica: “Anna, tu nesaproti, visi tā dzīvo.” Policijas reakcija uz iesniegumiem bija “preventīvas pārrunas” vai līdzjūtīgs: “Priekš kam tu raksti tos papīrus?” Tikai pēc Jēkabpils traģēdijas Anna saņēma pagaidu aizsardzību pret vardarbību ar tuvošanās aizliegumu. Pirms dažām dienām sākts kriminālprocess par vardarbību.
Rusiņa pēdās. Kā ārēji priekšzīmīgā latviešu ģimenē neticama vardarbība ilga piecu gadu garumā
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
2023. gada 26. maijs 00:01
Klausoties šobrīd 33 gadus vecās Annas dzīvesstāstu, rodas deja vu sajūta - vardarbības eskalācija viņas ģimenē līdzinās Leona Rusiņa nogalinātās dzīvesbiedres piedzīvotajam, par ko sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad varmāka viņas bērna un mātes acu priekšā realizēja draudus nogalināt. Vajāšana, draudi, sociālo kontu uzlaušana un nomelnošana, kaudzēm iesniegumu, kas krājas policijā, izmisums, palīgā saucieni, ko nesadzird. Par laimi, Annai bija brāļi, kas viņu atbalstīja, un raksturs, lai aizietu un nepadotos.