Pēdējos gados samazinājies potenciālo vieglatlētu skaits, no kuriem Latvijas sporta līdzjutējs gaida medaļas. Par spīti godalgu sarukumam, nākotne nemaz nav tik drūmos toņos tīta - pie horizonta parādījusies jauna Latvijas vieglatlētikas cerība - garo distanču skrējēja Agate Caune, kura sevi jau spilgti apliecinājusi uz starptautiskās skatuves. Valmieriete sarunā ar TVNET atskatījās uz saviem pirmsākumiem vieglatlētikā, sasniegtajiem rekordiem, sportisko psiholoģiju un ieskicēja nākotnes mērķus.

"Ar vieglatlētiku sāku nodarboties tāpēc, ka man bija veselības problēmas. Bija nepieciešams kustēties," Caune skaidro, kāpēc pievērsusies skriešanai. "Sākumā darīju visu no vieglatlētikas - lēcu, skrēju, metu. Vēlāk ar treneri sapratām, ka man vislabāk padodas garo distanču skriešana. Šādās distancēs jūtos komfortabli, varu ilgi skriet. Šobrīd man ļoti patīk garo distanču skriešana."

Pirmā skriešanas trenere Agatei bija Līga Dzene, vēlāk jaunās sportistes pieskatīšanu uzņēmās Raitis Ravinskis, kurš ir trenējis daudzus talantīgus skrējējus. Caune stāsta, ka bērnībā nebija konkrēta elka, kam viņa vēlējusies līdzināties, bet tagad viņa sociālos medijos aktīvi seko līdzi amerikānietei Emmai Kobērnai, kura izcīnījusi dažāda kaluma medaļas 3000 metru kavēkļu skrējienā. "Man patīk šīs sportistes vīzijas, kā viņa izsākās par sportu," izceļ 18 gadus vecā sportiste. "No Latvijas skrējējiem mana favorīte ir Jeļena Prokopčuka."

Plašākai sporta sabiedrībai Caune pazīstama kļuva, kad 17 gadu vecumā Tallinā notiekošajās Eiropas U-20 meistarsacīkstēs izcīnīja sudraba godalgu. "Tas bija neaprakstāms piedzīvojums," ar smaidu atmiņās par vēsturisko panākumu dalās Agate. "Bija intensīvas dienas. Man pirms tam bija priekšskrējiens 3000 metros un tad fināls. Pirms 5000 metriem biju ļoti nogurusi. Pirms finiša treneris uzsvēra, ka galvenais ir netrakot. Mēs piekopām taktiku 5000 metros, ka sākam mierīgi un tad bēgam pa distanci prom. Palēnām es sāku noķert vienu grupiņu pēc otras. Ieskrienot finišā, uzreiz nesapratu, ka esmu otrā. Pieskrēju pie izlases delegācijas vadītāja un prasīju, vai patiešām esmu otrā kopvērtējumā." Agate tajā skrējienā bija jaunākā dalībniece.

Jaunā vieglatlēte atzīst, ka gan treneri, gan ģimene viņu ļoti atbalsta. "Mamma, tētis un māsa bieži brauc man līdzi uz sacensībām. Viņi sacensību posmā katrs stāv savā vietā, piemēram, ja tā ir šoseja, tad viņi sadala, kurš kurā kilometrā stāvēs. Garajos skrējienos tētis man bieži brauc blakus ar riteni...

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp