Ceturtdien, 1. jūnijā, Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā norisināsies otrais Eiropas Politiskās kopienas samits, kurā Eiropas valstis, neatkarīgi no piederības Eiropas Savienībai, apspriedīs kopīgās politiskās prioritātes. Taču kāds ir šo sanāksmju mērķis – piedāvāt alternatīvu dalībai ES vai risināt ar to pavisam nesaistītus visai Eiropai nozīmīgus jautājumus?

Krievijas iebrukums Ukrainā pērn no jauna aktualizēja Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstu stāvokli un jautājumus par tālāko integrāciju, īpaši Ukrainas un Moldovas iekļaušanu ES saimē. Vairums ES dalībvalstu ir vienisprātis, ka nepieciešams veikt politiskus žestus, tomēr šo kandidātvalstu iekļaušana vienotajā tirgū būs sarežģīts process. Tāpēc Francijas prezidents Emanuels Makrons pērnā gada 2022. gada 9. maijā, uzrunājot Eiropas Parlamentu Strasbūrā, paziņoja par plānu veidot Eiropas Politisko kopienu, kurā apvienotos visas Eiropas reģiona valstis, “kuras ir uzticīgas mūsu pamatvērtībām”, neatkarīgi no piederības Eiropas Savienībai un NATO. Par spīti sākotnējai atturībai un bažām, ka šis forums vēl vairāk kavēs kandidātvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā, pērnā gada oktobrī Prāgā Makrona iecere materializējās – kopā sanāca 44 Eiropas valstu līderi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X