Kultūras galvaspilsētas gods ir piešķirts Tartu, taču nākamgad plānotajā programmā iesaistīsies kopumā 19 pašvaldības, kuras atrodas Igaunijas dienvidu areālā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām pašām ir iespēja pieteikt savus pasākumus, sekojot “Tartu 2024” projekta vadlīnijām. Lai izvēlētos, kurus no projektiem iekļaut kopējā programmā un papildus finansēt ar tieši tādu pašu summu, kāda jau ir iekļauta pasākuma izdevumu tāmē (un kuru apmaksā pati pašvaldība), ir izveidots reģionālo ekspertu panelis. Otru vērtētāju grupas daļu veido dažādu radošo organizāciju pārstāvju atlase. “Mums ir svarīgi, lai lēmumus pieņem nevis tikai viens centrs, kurš ir Tartu, bet lai savu balsi, redzējumu un plānus pauž katra iesaistītā pašvaldība,” uzsver “Tartu 2024” radošā direktore Kati Torpa.

Tā kā sabiedrības uzmanība pārslēdzas no viena liela pasākuma uz nākamo, kultūras galvaspilsētas organizētāji strādā pie dažādām iniciatīvām, kuras varētu iesakņoties Tartu un tai pietuvinātā reģiona kultūras dzīvē, kļūstot par “Tartu 2024” mantiniecēm. Piemēram, kad 2011. Tallina bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, šāda mantiniece bija “Tallinas Mūzikas nedēļa” (Tallinn Music Week) – mūzikas industrijas konference, tirgus un publiskā koncertprogramma, kas šobrīd ir attīstījusies par ļoti nozīmīgu spēlētāju Ziemeļeiropas reģionā, bagātinot arī vietējās uzņēmējdarbības infrastruktūru un iedvešot jaunu radošuma elpu jau tā diezgan dzīvīgajai Igaunijas galvaspilsētai.

“Būtu ļoti svarīgi un svētīgi, ja apvienības un projekti, kuri ir radušies un darbojušies tieši kultūras galvaspilsētas gadā, savu aktivitāti turpinātu arī pēc 2024. gada, plauktu un attīstītos par ko lielāku,” stāsta Kati Torpa. Arī pēdas, kuras kultūras programma atstās starptautisko partneru un apmeklētāju prātos, būs uzskatāmas par daļu no šī mantojuma un padarītā darba turpinājuma.