29. maija rītā Tamperes lidostā sapratu, ka vistuvāk patiesībai, tas ir, manam ziloņa taustījumam ir pieredzējušā aizsarga Oskara Cibuļska redzējums: "Kārtis tā salikās, un mēs kā komanda pratām to izmantot. Iespējas, ko mums piedāvāja hokeja dievs, mēs izmantojām. Tagad eju pa skolām, stāstu par hokeju. Cilvēki aiz laimes raud! Esmu noguris, bet ļoti ļoti laimīgs…"

Uz Cibuļska, Daugaviņa un brāļu Bukartu tiešo jautājumu: "Tu taču arī neticēji, ka varam tikt tik tālu?" atbildu apstiprinoši. Jo liktenis-sliktenis piespēlēja tik daudz pārbaudījumu… Hronoloģiski.

13. maijs. 1:2 pret Slovākiju. Rīgas posma izšķirošais mačs par tikšanu ceturtdaļfinālā zaudēts. Latvijai izredžu – tuvu 0%.