3. jūnijs, sestdiena. No Liepājas autoostas pulksten 20.40. atiet mikroautobuss uz Nīcu. Pasažieres ir divas nepilngadīgas meitenes un Dita. Viņa nokavējusi autobusu uz Rucavu, tāpēc plāno aizbraukt līdz Nīcai un tālāk braukt ar stopiem. Vakars izvērtās citādi.

Un tikai tad es sapratu, ko viņš grib.

Viņš saka: pieci eiro, es tev samaksāšu piecus eiro.

Es viņam pajautāju vairākas reizes, vai tiešām tas bija tas, ko viņš teica. Un es sāku smieties, jo tas man likās tik dīvaini, visa tā situācija. Un es teicu nē un vienkārši sāku iet pa to ceļu.

Eju, eju un dzirdu, ka viņš izkāpj no tā busa un nāk pa grants ceļu aiz manis. Pagriežos, un, jā, viņš ir man aiz muguras.

Viņš saka: pagaidi, nu lūdzu, man sen nav bijis, man ļoti gribas, sen neesmu dabūjis. Tā mēs ejam, viņš kādu gabaliņu man aiz muguras.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp