2014. gada jūnijā, vien pāris nedēļas pēc Krimas aneksijas, Vladimirs Putins greznā Vīnes imperiālā laikmeta zālē ar austriešiem apmainījās jokiem par Ukrainas teritoriju vēsturisko piederību. Un, kaut gan pēc pērnā gada Krievijas iebrukuma joki publiskā vidē pieklusuši, ekonomiskās attiecības starp abām valstīm joprojām turas teju šo ziedu laiku līmenī. Vai ir pamats bažām, ka Eiropas sirdī briest Krievijai draudzīga “Austroungārija”?
Austrija ir oficiāli nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, atbalstījusi Eiropas Savienības ieviestās sankcijas, sniegusi Ukrainai vērā ņemamu apjomu humānās palīdzības un uzņēmusi bēgļus. “Austrijai kā mazai un no eksporta atkarīgai valstij Eiropas centrā ir būtiski, ka starptautiskās tiesības un pacta sunt servanda (latīņu: vienošanās jāsaglabā) princips tiek ievēroti,” nesenā intervijā uzsvēra Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs: “Kopš pagājušā gada 24. februāra gan es, gan kanclers Nēhammers esam skaidri un gaiši pauduši šīs valsts nostāju un mūsu valdības pozīciju.” Taču aiz šīs fasādes joprojām vērojama cīņa par valsts ekonomisko interešu un rietumvalstu sabiedroto spiediena līdzsvarošanu.