Lai iepazītos tuvāk ar svētku dalībniekiem un viņu līdzšinējo pieredzi, devos izpētē pēc krietnas lietusgāzes, kuras sekas - samērcēto lietusjaku - Mežaparka vēji ātri vien izvējoja.

Mērojot ceļu uz Pirmajiem vārtiem (cik biblisks nosaukums!), ceļa sānā pamanu telti ar uzrakstu “Ģimenes telpa”. Šeit satupušas pāris māmiņas, arī viens tētis domīgi ucina pavisam mazu svētku dalībnieku. Iepazīstos ar Stokholmas latviešu kora dziedātāju Ievu, kura jau pašā sarunas sākumā atzīst, ka emociju gamma par līdz šim piedzīvoto svētku mēģinājumu procesā esot “baigākā”.

Tā kā viņas tēvam ir jau 80 gadu, mamma ir devusies mūžībā un arī brālis dzīvo ārzemēs, Latvijā nav neviena, kam varētu uzticēt viņas dēliņa Hugo auklēšanu. Pašā vakarā no Stokholmas ieradīsies Ievas vīrs, kas tad būs galvenais atspaids dēliņa pieskatīšanā, taču līdz tam ir bijis jāpiedzīvo diezgan nepatīkami brīži:

“Tu jūties kā noziedznieks, stāvot ar tiem [bērnu] ratiņiem pie vārtiem. Bija tāda absurda situācija, kad es pienācu pie vārtiem un sapratu, ka netikšu iekšā, un man bezmaz asaras sāka birt. Tad pienāca viena no organizatorēm, uzklausīja mani, piezvanīja pa rāciju, sarunāja un ielaida mani [ar ratiņiem] iekšā. Pagāja viena stunda, un man piepeši sāka skriet pakaļ divi apsargi, sakot, ka noteikumi ir noteikumi un es nedrīkstu šeit atrasties [ar bērnu ratiņiem]. Teicu, ka organizatore sarunāja un ielaida, uz ko viņi paziņoja, ka šo organizatori vajadzēs sodīt, jo nekas tāds neesot pieļaujams.”

Ieva piemin, ka vēl viena opcija varētu būt ķengursoma, bet arī ar tām ne vienmēr ir droši zināms, ka iekļūšana Lielās estrādes teritorijā netiks liegta. Apsargi norādījuši, ka bērnu skraidīšana teritorijā nav pieļaujama, uz ko Ieva prāto: “Man taču viņš ir pārāk mazs, lai skraidītu, un, ja viņš aizmieg, man taču viņu nav kur nolikt!”

Ļoti ticams, ka visas ģimenes atkalsatikšanās dienas noslēgumā būs vēl emocionālāka nekā citkārt – taču jautājums par drošības noteikumiem un to, kas to vārdā tiek upurēts, noteikti vēl tiks pārcilāts gan svētku laikā, gan arī pēc tiem. Apsolu Ievai, ka turēšu par viņiem īkšķi, un dodos tālāk.