Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins pērnā gada 24. februārī sāka karu Ukrainā, viņš paredzēja zibenskampaņu, kas dažu dienu laikā beigsies ar Ukrainas valdības gāšanu un valsts atgriešanos Krievijas ietekmes orbītā. Tomēr, kā zināms, viss nenoritēja pēc autokrāta noziedzīgā plāna. Krievijas armija ir cietusi katastrofālus zaudējumus, un Kremlis nav sasniedzis nevienu no mērķiem, ko izvirzīja, sākot karu. Ukraina ne tikai ir neatlaidīgi cīnījusies par savu neatkarību un suverenitāti, bet arī nodrošinājusies ar visas civilizētās pasaules atbalstu. Šobrīd, kad karš ilgst nu jau gandrīz pusotru gadu, Putinam izsīkst iespējas ne tikai izvairīties no sakāves, bet arī uzturēt vīziju par Krieviju kā militāru lielvaru. Arī Putina režīma nākotne iezīmējas drūmos toņos, virs Kremļa savelkoties arvien tumšākiem mākoņiem.