Nedomāju, ka mēs šodien apbrīnojam skatuves ģēnijus tā, kā to darīja pirms 100 vai 150 gadiem. Taču skatuves cilvēkus tomēr respektējam vairāk nekā viduslaikos, jo zinām, cik daudz darba, pūļu šajā mākslas darbā ieguldīts. Tāpēc kaitina tie, kuri sāk klepot izrādes laikā, grauzt popkornu filmas kulminācijas brīdī vai atļauj ieskanēties mobilā telefona zvanam jūtīga adagio brīdī koncertā. Ja kāds no jums vēlas atjaunot „Paradīzes bērnus“ skatītāju zālē, tad šāds process nebūs viegls un ērts. To var mēģināt, taču nav garantijas, ka izdosies. Tagad publika ir iedresēta un cenšas netraucēt izrādi, lai gan man nav pārliecības par to, ka tas, kas notiek uz skatuves, lielāko publikas daļu patiešām interesē.