Manta kā prestiža balsts
Foto: Pixabay
Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
Facebook LinkedIn X Whatsapp
Comments 2

„Svarīgākais pašapziņas stimuls ikvienam cilvēkam ir cieņa un apbrīna, kuru piedāvā kaimiņi,“ rakstīja Torsteins Veblens jau 1899. gadā (Bezdarbīgās šķiras teorija, The theory of the leisure class). Viņš pirmais skaidri un gaiši pamatoja mūsu vajadzību pirkt mantas un lietas. Proti - iepirkšanās nav nepieciešamību apmierināšana. Nē, tā ir vēlme padižoties ar savām iespējām apkārtējiem.

Lai mantas un naudas izrādīšana varētu ziņot par īpašnieka labo slavu, ir nepieciešami skatītāji, kas sajūsminās par to ko redz. Proti ir nepieciešama publiska apbrīna, kas sakņojas skaudībā. To var īstenot publiskajā telpā ar savu dārgo apģērbu. Piemēram, ietērpjoties ļoti dārgā tērpā publiskā vietā un ļaujot apkārtējiem aplūkot sevi un savu apģērbu. Šim nolūkam ir vajadzīgi augstas klases restorāni, teātri, parki, veikali, kuros turīgs cilvēks var sevi kārtīgi izrādīt un pēc tam psiholoģiski valdīt par apbrīnotāju masu. Parasti šajos tērpos bija detaļas, kas norādīja uz “augstāko kārtu“: vīrieša piedurknes greznoja mežģīnes, kas norādīja, ka šis cilvēks nekad nestrādā „melnu, netīru darbu“.

Facebook LinkedIn X Whatsapp
Comments 2

Tēmas

Uz augšu