Krievijas ārpolitikas pamatā ir revanšistiska politika ar mērķi izlabot to, ko pati Krievija uzskata par vēsturiskām netaisnībām. Šī politika ir pamatā Krievijas karam Ukrainā. Taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šķiet, ir aizmirsis, ka vēstures pārrakstīšana atbilstoši pie varas esošo interesēm noved pie disidentisma un bieži vien panāk pretēju rezultātu.
Lielākais noziegums mūsdienu Krievijā - atainot realitāti tādu, kāda tā ir
Ņinas Hruščovas komentārs
Valsts propaganda jau sen Krieviju attēlo nevis kā koloniālu lielvalsti, bet drīzāk kā "unikālu civilizāciju", kurai nepieciešams saglabāt savu īpašo būtību un kuras sabrukums var izraisīt globālu haosu.
Neapšaubāmi, krievu kultūra nereti ir ļāvusies grandiozām fantāzijām, un Padomju Savienības sabrukums pastiprināja krievu ilgas pēc mazāk haotiskiem un cildenākiem naratīviem, un no tā izauga neliela "alternatīvās vēstures" industrija. Putina laikā šie bagātīgi piepušķotie stāsti ir ieņēmuši centrālo pozīciju.