/nginx/o/2023/08/28/15552872t1h6b68.jpg)
Varētu šķist, ka pieredzēt tik lielu uzvaru klātienē ir kaut kas grandiozs. Jā un nē. Iespējams emocijas pie TV ekrāna būtu bijušas krietni iespaidīgākas, tomēr savs darbiņš ir jāmīl, tāpēc padalīšos, kā šis zīmīgais notikums izskatījās no žurnālista skata punkta.
Latvijas izlase svētdien, 27. augustā, Pasaules kausa mačā izcīnīja uzvaru pār Francijas izlasi, nodrošinot vietu starp 16 labākajām turnīra komandām un reizē arī atstājot "aiz borta" francūžus.
Dāvis Bertāns pēcspēles sarunā ar medijiem šo uzvaru nodēvēja par lielāko kopš 1935. gada, kad latvieši kļuva par Eiropas čempioniem.
Šādu panākumu pieredzēt no žurnālista perspektīvas ir krietni citādāk, nekā sēdot pie televizora vai tribīnēs. Ir savi plusi, ir arī savi mīnusi. Viens ir skaidrs - Latvijai Džakartā ir krietni jo krietni vairāk atbalstītāju nekā ~2000 sabraukušo latviešu; Francijas (visai snobiski noskaņotajiem) žurnālistiem šis bija liels krupis, ko norīt.
/nginx/o/2021/10/14/14137449t1h030d.jpg)