Cara impērijā, kas vienmēr uzskatījusi par pienākumu Krievijas teritoriju paplašināšanu uz kaimiņvalstu rēķina, tika iesākta šī šovinisma forma nacionālo mazākumtautību apspiešanā. Neatļāva nekrievu bērniem skolās runāt dzimtajā valodā, sodīja par sazināšanos latviski, oficiālā komunikācija norisinājās tikai krieviski, un cilvēkiem bija jāsaprot, ka „būt par krievu“ ir labāk nekā būt par igauni, latvieti, vai, piemēram, somu. Boļševiki turpināja cara rusifikācijas līniju, un visbeidzot Krievijas prezidents Vladimirs Putins (2004.gada 18. jūnijā Eirāzijas integrācijas konferencē) attīstīja šo ideju tālāk, nosaucot lielkrievu šovinismu par „vienkāršu nacionālismu“, kas veido krievu patriota – indivīda ambīcijas un nosaka viņa politisko lēmumu pieņemšanu. Proti: „Krievija pāri visam“ un „krieviskais ir vislabākais, kas jāakceptē pārējiem“. Sākot ar 2014.gadu, Putina vadībā Krievija atsāka praktisko kaimiņvalstu teritoriju iekarošanu zem cara karoga ar PSRS himnu fonā. Vecajam kontinentam nākotnē būtu jāpārvēršas par globālu Lielkrieviju, un visiem eiropiešiem jāpārkausējas par krieviem. Krievu teritorijas mērķis jau nosprausts no Beļģijas līdz Phenjanai, un tautība mums visiem arī tikusi definēta kā „krievzemnieks“.