Radikālās islāmistu kustības “Taliban” uzvara pār ASV Afganistānā ne tikai iedrošina citus džihādistu grupējumus, bet arī ir satricinājusi visa reģiona ģeopolitiku. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējamajai Afganistānas-Pakistānas-Ķīnas “asij”, kuras savstarpējā politiskā koordinācija reģionā vislielākos riskus rada Indijai.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Mazāk atklāti, bet, iespējams, vēl svarīgāk - arī Ķīna ir nopietni strādājusi, lai gūtu lielāko labumu no situācijas Afganistānā. Ķīna ir investējusi 62 miljardus dolāru Ķīnas-Pakistānas ekonomiskajā koridorā (CPEC), kas ir lielākais atsevišķais projekts Ķīnas transnacionālajā “Viena josla, viens ceļš” iniciatīvā, tāpēc Ķīna darīs visu iespējamo, lai nepieļautu, ka “Taliban” apdraud šo projektu. Šeit jāpiebilst, ka Ķīnas ārlietu ministrs jau šā gada jūlijā uzņēma “Taliban” delegāciju.

Ņemot vērā iespējamos ekonomiskos un stratēģiskos ieguvumus, Ķīna ir paziņojusi, ka tā sadarbosies ar “Taliban”. Ķīnas intereses ir saistītas ar Afganistānas plašo minerālresuru rezervju, it īpaši retzemju metālu, apguvi. Ir izskanējušas pat runas, ka CPEC varētu ietvert arī Afganistānu.

Izskatās, ka “siltās jūtas” ir abpusējas, jo Afganistānas jaunās valdības pārstāvji Ķīnu jau nodēvējuši par “uzticamu partneri”, neskatoties uz Ķīnas pašas īstenoto sistemātisko tās musulmaņu minoritātes vajāšanu. Ķīna arī vēlas, lai Afganistāna nesniedz patvērumu Ķīnas uiguru disidentiem. Tikmēr “Taliban” ir ļoti nepieciešams ārējais atbalsts, ņemot vērā, ka 80% no Afganistānas iepriekšējās valdības budžeta nodrošināja ārējā palīdzība. Ķīna ir ideāli piemērota režīmu maiņas izraisītā finanšu “cauruma” aizpildīšanai.