Ļaujot Afganistānas radikālajam islāmistu grupējumam “Taliban” uzturēt savu darbību un gūt peļņu no narkotiku tirdzniecības visus 20 Afganistānas kara gadus, ASV pašas šādā veidā sniedza ieguldījumu narkoteroristu organizācijas uzvarā. Neskatoties uz pazemojošo aiziešanu no Afganistānas, ASV tomēr vēl ir iespējas ar federālo tiesu starpniecību vērsties pret “Taliban” kā pret narkokarteli.
ASV un Rietumi kopumā nav spējuši atzīt sarežģīto, bet skaidro saistību starp narkotiku kontrabandu un islāma terorismu. Ja 2001.gada ASV vadītajai invāzijai būtu sekojusi arī ASV vēršanās pret “Taliban” līderiem par viņu lomu narkotiku kontrabandā un viņu tiesāšana ASV tiesās, grupējuma pievilcīgums islāma radikāļu vidū varētu būt krietni pabojāts.
Šāds plāns tika ierosināts 2012.gadā. ASV Narkotiku apkarošanas pārvalde (DEA) un vairākas Tieslietu ministrijas amatpersonas ierosināja izvirzīt oficiālas apsūdzības pret 26 augsta līmeņa “Taliban” kaujiniekiem un ar grupējumu saistītajiem narkotiku “baroniem” kriminālā sazvērestībā. Līdzīga pieeja bija iedarbīga Kolumbijā, jo tā palīdzēja piespiest no narkotiku naudas finansēto kreiso partizānu grupējumu “Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki” (FARC) 2016.gadā vienoties par miera līgumu ar Kolumbijas valdību, tādējādi izbeidzot 52 gadus ilgušo partizānu karu.